Atkal sniegpārslas...

Kautkas īsti nav...
Ir izbeidzies normāls aukstums (vajag -15°C) lai varētu savairoties gana smukas Īstās sniegpārslas.. Jāiztiek ir ar to mazumiņu, kas ik pa laikam tomēr nokrīt no gaisa. Mazliet apgrauztas, apkusušas, apaugušas ar visādu drazu, bet joprojām smukas :)
Šoreiz neimantoju nekāds ūber uzpariktes, bet vienkāršu mikroskopu, ar nelielu pielāgošanu bildēšanai, bet bez problēmām neiztikt, šoreiz palielinājums par lielu :)

Projekts Tesla

Labs laiciņš pagājis kopš pirmās, lielās teslas spoles radīšanas. Tā nu savajadzējās uzmeistarot pa fiksam vienu smuku, mazu un ņipru spolīti :)
Izejmateriāli - viss, kas pa rokai.. Neona gaismu transformators, kurš izejā dod 10kV (10 000V) spriegumu un 20mA stiprumu. Tad vēl vajag aptuveni 50 metrus 0.25mm emaljētu vadu, 2 metrus resnāku vadu,atvilknē sarokam sauju ar krievu militārajiem augstsprieguma kondensatoriem 68pF 10kV, salodējam tos paralēlslēgumā, pāris skrūves, kartona trubu, , lodāmuru un palielu gultni, kuru piemontet spoles galā.
Tad neliela kalibrēšana, lai  primāro un sekundāro spoli dabūtu rezonansē, un NEMĒĢINIET ŠITOS JOKUS TAISĪT MĀJĀS!!!! Izejas spriegums ir tuvu 100kV!!!
Nepieciešamības gadījumā var noderēt arī ausu aizbāžņi un pārliecība, ka jums blakus dzīvo mierīgi un saprotoši kaimiņi :)

Sasodīti BĪSTAMI!!!

Izlādes ap 6-7cm garumā.

 Pati spolīte. Augstums no pamatnes līdz lodei ap 30cm. Tas lielais melnais apakšā ir primārā spole, oranžais sekundārā spole.

 Šis būs tas neona transformators, sver ap5kg.

Nu ir ziepes!!

Kad pēdējo reizi jūs esat pūtuši ziepju burbuļus? Tā pa īstam?
Senos laikos mēģinaju bildēt smukos Jupiterveidīgos veidojumus uz burbuļu virsmas, ar filmiņu un Zenītu..
Šoreiz bij doma to atkārtot jau digitālajā laikmetā :) Izmēģinot pāris viltīgas un dārgas receptes, nonācu pie daudzmaz noturīga burbuļpūšamā šķīduma. Noturīgu vajag lai nebūtu ik pec pāris sekundēm jāpūš jauns burbulis, bet varētu darboties ar vienu gana ilgi. Pēc dažām minūtēm tas protams tāpat izkūp..
Tātad - lai runā ziepes!!!

 Ja kāds no skolas atceras tēmu par gaismas interferenci..

Spuldzīte parastā

Parasta lietiņa, kura padara tumšos ziemas vakarus siltākus un gaišākus - spuldzīte parastā.
Šāda veida spuldzītes pēc kada laika droši vien būs retums, jo redz - 100W spuldzītes jau vairs neražo, drīz arī 60W vairs nebūs... Sākam taupīt elektroenerģiju un dzīvot zaļāk un lietot ekonomiskās spuldzītes.
Kāmēr vēl ir iespēja japalūkojās, kas spuldzītei vēderā :)

Cik no jums zināja, ka spuldzītes kvēldiegs ir dubultspirāle? :)

Pūkas..

Sniegpārsliņas šovakar aizmukušas..
Gadījās nupat attīstīt kādu filmiņu, kura stāvēja neattīstīta vēl kopš vasaras beigām...
Tur atradās testi ar dīvaina auga pūkām, nedaudz līdzīgas pieneņu pūkām, bet krietni lielākās. Atradu tās kāda pārgājiena laikā, vasaras vidū. Izskatās pēc lietussarga, kurš stiprā vējā būtu izgriezts uz otru pusi...
Tā nu radās doma paturpināt pūkaino pasākumu.
Sameklēju jau nedaudz apputējušās pūkas, kuras glabājas kastītē ar sausām skujām (kam man sausas skujas?!), un izvēlējos kādu smukāku. Talkā nāk jau zināmais piliens un viss var sākties..
Tas tā, lai garie ziemas vakari par garu neliktos :)

Canon 50mm 1.4 USM tests

Hmmm....
Ko gan tas varētu nozīmēt?
Hromatiskās aberācijas? Pamatīgi mīksts fokuss uz bezgalību?
Zemāk divas bildes, praktiski bez apstrādes...Bildēts ar f1,4.

Māksla no debesīm

Kāmēr pieturās labvēlīgs laiks, ķeru izdevību samedīt kādu sešstaraino smukulīti :)
Lielie mīnusi nedaudz mazinājušies un no gaisa krīt jau nedaudz brāķētāki izstrādājumi.. Šoreiz sniegpārslas ir ļooti lielas, taču lielākā daļa traumētas - ar vizuāliem defektiem, šis tas ir nolūzis, šis tas lieks pieaudzis.. Fiziski arī ļoti neizturīgas, grūti pārvietojamas uz bildēšanas placi. Kā paskaties uz sniegpārslu, tā gabals jau nokritis...
Kā nu ir, ta nu ir. Arī tehnika šoreiz vienkāršota, tikai viens Zeiss 50/1.8 objektīvs un makro gredzenu komplekts un zibspuldze ar caurspīdīgu lietussargu :)

Joprojām snieg...

Spiežam pa pogām - tā reiz teica kāds lāga vīrs :)
Kā teica - tā arī daram..
Turpinam bildēt sniegpārsliņas, bet šoreiz ar citu objektīvu konstrukciju-

Rindas kārtībā no kameras puses - EOS makrogredzeni 40mm+2x telekonverteris+makrogredzens 17mm+Pancolar 50/1.8+reversēts sēņainais Revuenon 50/1.4, škiet sarežģītāk vairs nevar...
Nav tā pati labākā konstrukcija, jo sastāv no ļoooti daudz lēcām, kas nebūt neuzlabo attēla kvalitāti. Lieks šķiet ir telekonverteris, to varētu aizstāt ar makrogredzenu komplektu, bet tad visa konstrukcija paliktu vēl garāka un nestabilāka, kas nav mazsvarīgi. Rīt būs atkal jauna diena, tad pamēģināšu citu konstrukciju. Mērķis tam visam ir iegūt maksimāli kvalitatīvu attēlu, pagaidām neesmu mierā :)
Labā ziņa - ziema vēl netaisās beigties!!!! :)

Mikroskops

Mazliet noputējis, bet joprojām uzticams - mikroskops MBU-4.
Līdz šim bija nelielas problēmas ar kameras piemontēšanu pie mikroskopa, nu tā ir daļēji atrisināta, ziedoju vecus Helios un Industar objektīvus no kuriem, ar epoksīdu palīdzību uzmeistaroju pāreju no mikroskopa uz Canon EOS bajoneti :)
Gaismošanai izmantojās viena zibspuldze ar difuzoru, ahāta gadījumā divas zibspuldzes, viena no apakšas, lai izceltu krāsu.

Rezultāts sekojošs -
Sērkociņš, jeb špička,

noputējusi baloža spalva,

un ahāta virsmas fragments.

Un kaukāds lakstaugs :)

Katra bilde ir sastiķēta no 20-30 atsevišķiem kadriem, lai iegūtu  maksimālu asuma dziļumu.

Ziema nāca...

Negaidīti ātri iestājās ziema, un jau pirmajās dienās bija ļoti labvēlīgi apstākļi īstu sniegpārsliņu bildēšanai.
Šoreiz testēšanai pakļāvu jaunuzmeistaroto agregātu bildēšanas atvieglošanai. Princips vienkāršs- ar skrūves palīdzību ir iespējams tuvināt-attālināt kameru no bildējamā objekta nemainot attēla mērogu, kas notiktu ja fokusēsanu izdarītu ar fokusēšanās gredzenu.
Pati bildēšana notiek ar diviem Carl Zeiss objektīviem - 135/3.5 Sonnar kuram galā piemontēts, apgriezts Pancolar 50/1.8, starp sonāru un kameru vēl makro gredzenu komplekts.

Šeit rezultāti, pagaidām nekas spīdošs,galvenais bija pārbaudīt agregātu :)
Vienīgais mīnuss sniegpārslu bildēšanā ir mīnusi! Pirksti salst!! :)

Ūdenstrīce

Ņemam spaini ar ūdeni un kratam ar aptuveni 90-100Hz frekvenci.
Nu labi, ar rokām gan tik ātri nepakratīsi, bet ar nelielas programmiņas palīdzību ūdenstrauku var piedabūt vibrēt praktiski jebkādā frekvencē. Protams pats interesantākais sākas tad, kad no rezonanses sāk pārvietoties dažādi apkārtējie priekšmeti - zibspuldzes mūk prom no galda, ūdenstrauks sāk palēkties, sieva pārvietojas uz citu istabu...
 Taču neskatoties ne uz ko, mēs iegūstam neapmierinātus kaimiņus un interesantas bildes :)