Jē!!!
Paklausot laika prognozēm, devos patālākās astro medībās. Ekvatoriālis, kameras, statīvs, termoss un krēsls - vairāk uz skūtera uzkrāmēt īsti nevar..
Tātad - ši vakara mērķi ir divi: sūkņu stacija Silzemnieku pļavās, ezera krastā, un vientuļais koks pļavas vidū. Ar sūkņu staciju viss skaidrs, ļoti ērta vieta, betona pamats, apakšā kaukādas trubas, kuras ik pa laikam izdveš mistiskas skaņas. Šīs skaņas sāk palikt pavisam neomulīgas iestājoties tumsai.. :) Aparāti uzkrāmēti, testa kadri uztaisīti un var atlaisties krēslā ar perfektas kafijas krūzi rokās, kāmēr kamera dara savu darbu... Bildējot Piena ceļu, ik pa laikam atskatos tumšās pļavas virzienā, mēģinu saskatīt, iztēloties cik tālu ir līdz kokam. Pat pasperu dažus soļus tā virzienā pa ceļu, bet kautkas tomēr attur. Gabals paliels, ap 400m, aparāti smagi. Ap pusvieniem naktī tomēr sadūšojos un sāku virzīties koka virzienā, cerībā ka pļava vismaz būs nopļauta.. Haha, protams ka nebija nopļauta - zāle kā savannā, nātres vietām līdz pleciem. Tumšs!!!! Lukturītis ar vienu LED tikai knapi rada nojausmu par vietu kur atrodos, kur ir koks? Par veiksmīgu infarktu parūpējās kautkādi spārnainie lopi, kuru pacēlās spārnos no biezās zāles, no pārbīļa bija gluži vienalga kas tie tādi bija... Un šitā reizes trīs!!! Kad lopiņi pļavā bija paklīduši, pēkšņi aiz muguras kautkas sāk rībēt, tad drausmīga, skaļa šņākšana un bleķu grabēšana. Pirmās sajūtas par skaņu? Tfu! Itkā man ar tiem naktsputniem nepietika jau... Pēc pāris sekundēm tik sapratu, ka ir automātiski iedarbojušies sūkņu stacijas sūkņi, kuri pumpē ūdeni no pļavām atpakaļ ezerā.. Uhh....
Nu labi, pēc nātrēm zāle paliek jau nedaudz caurejamāka, un beidzot pamanu interesējušo koku, no kura galotnes aizmūk vēl divi resnie putni (rubeņi?), bet šoreiz uz viņu jociņiem pārāk neuzķeros :) Vējšs palicis stiprāks, grūtāk nofiltrēt apkārtējās skaņas.. Kādu brīdi padarbojas ap koku, pabildēju, pagaismoju un nolemju doties atpakaļ, bet šoreiz pa ceļu, jo tas nupat ir pavisam blakus.. Nu labi, astrogrāfs uzmests plecos (pasmags tomēr), kabatās sabāzti vēl visādi loriņi - zibspuldze, akumulatori astrogrāfam, pults... ka tik kautkas nepazūd! Tā nu mierīgi velkos pa ceļu atpakaļ uz sūkņu stacijas pusi, krustojums, pa labi un nav vairs tālū. Un tad ATKAL!!! Pirmajā sekundē likās ka tur ir kādas 30! meža cūkas, pašas ļaunākās un briesmīgākās kādas vien ir redzētas! Es drosmīgi sagatavoju ekvatoriāli cīņai (pie reizes noskaidroju cik tālu ir līdz lielajam grāvim), spīdinu ar vienu LED lampiņu absolūtajā tumsā, klausos un gaidu. Urkšķēšana, šņākšana klusāka nepaliek, liekas ka skaņa pārvietojas no vienas malas uz otru, bet nemazinās. Vējš liels, ļoti grūti sadzirdēt notikumu detaļas, atcerējos ka mājās esmu atstājis plaukšķenes.. Tad vienā brīdī vējšs pierimst un.. atklājās mana briesmīgā cūka - milzīga meliorācijas aka bez vāka! No tās tad arī nāk ļoooti baisās skaņas, jo redz` sūkņi darbojās, ūdens burbuļodams tiek pumpēts prom... Ujujuj... Pēc dažām minūtēm esmu atpakaļ uz cietā betona pamata, kafijas krūze rokās un mierīgi varu sagaidīt rītausmu, kurā vēl paspēj uzlekt Mēness, tik plāns kā diegs.. Debesis jau sāk palikt gaiši zilganas, Orions arī ir uzlecis, un tas tik ļoti liek padomāt par tuvojošos ziemu..
Labrīt, un es eju gulēt :)
 |
| maršruts |
 |
| Tas zaļais ir Airglow, gaisa spīdēšana |
 |
| Piena ceļš. No-līdz. |
 |
| Sūkņu stacija |
 |
| Koks |
 |
| Arlabunakti |
 |
| Kalifornijas miglājs |
 |
| Ziemeļamerikas miglājs |
