Jupiter-9 85mm f2 konvertācija uz Nikon

Zināms, ka Nikon kamerām ir problēmas ar dažādiem kreisajiem neNikon manuālajiem objektīviem - korpusa īpatnību dēļ nav iespējams nofokusēties uz bezgalību, lai to izdarīti ir jālieto speciāls adapteris ar lēcu, kura visai sacūko sattēla kvalitāti...
Lai izvairītos no lēcas adaptera lietošanas ir iespējams dažādus objektīvus ar dažādiem paņēmieniem pārtaisīt. Objektīvam Jupiter-9 tas bija izdarāms ļoti vienkārši.

Vispirms noņemam fokusēšanās un diafragmas gredzenus.

 Mazās skrūvītes jāatlaidina tikai par kādu 1,5 apgriezienu, tās nevajag skrūvēt ārā! 
Tālāk vienkārši atskrūvējam objektīvu, tas sadalās 2ās daļās.

Te redzam 2us plānus alumīnija gredzenus, kuri domāti objektīva kalibrēšanai, tos tad arī ņemam laukā. Bez tiem objektīvs filmas/matricas plaknei pietuvosies par 1.5mm. 

Tagad varam skrūvēt objektīvu kopā. Izmantojot ļoti plānu M42 adapteri, vai adapteri kurš ir tikai uz vītnes un nav starp objektīvu un kameru varam objektīvu montēt uz kameras un redzam ka varam nofokusēties uz bezgalību un pat paliek neliela rezerve.

Carl Zeiss Pancolar 50/1.8 atdzīvināšana

Nu kaukā tā. Esmu veiksmīgi ticis pie kārtēja Zeiss izstrādājuma.. Ir mazliet iesūnojis, bet lūkosim ko sadarīt.. :)

Bija ar defektu - negriezās fokusēšanās gredzens.. Aptuvenā problēma bija skaidra, anamnēzē arī nekas netika konstatēts. Bet problēma bija pavisam cita un nopietnāka. Viss sākās ar objektīva izjaukšanu - paldies Vācietim par ļoti vienkāršo konstrukciju. Izjaukšana/salikšana notiek pāris minūšu laikā.

Tālāk karstā ultraskaņas vannā likvidējam vecās eļļes paliekas lai bleķi būtu smuki un tīri.

Šajā momentā atklājās, ka objektīvs ir dabūjis traumu - ir deformēts fokusēšanās gredzens ar visām vītnēm, uz aci neredzama, bet jūtama lieta - aptuveni 0.3mm plakaniski saspiests, aiz ko arī izskaidrojama nefokusēšanās, jo vienā vītnes ir ļoti cieši piespiedušās viena pie otras, citā vietā atkal vaļīgas.
Risinājums - sākumā ar bīdmēru atrodam šurāko/platāko gredzena viet un secinām kādā virzienā ir salocīts gredzens. Mēģinam ar vienkāršiem spiešanas paņēmieniem to dabūt atpakaļ, ik pa laikam pārbaudot izmērus, ideālā variantā gredzena diametrs visos virzieos ir vienāds. Taču praksē ir savadāk. Itkā taisns gredzens, taču precīzajās divās vītnēs ir jūtami pat mazākie defekti - pēc locīšanas gredzens griežas, taču ar pamatīgu ķeršanos. Šeit talkā nāca zināšanas no teleskopu gliemežreduktoru būvēšanas principiem. Lai iegūtu pefekti piegulošus zobrata-gliemeža mehānismus, tie ir ne tikai precīci jāizvirpo, bet arī jāpieslīpē viens pie otra.
Tam ir vajadzīga smērviela un smalks abrazīvs pulveris, manā gadījumā 1500ā numura silīcija karbīds.
Ar šādu smēres-abrazīva maisījumu iesmērējam vītnes, saliekam detaļas vienu iekš otras un spēcīgi griežam lai vītnes pieslīpējās.

Un pieslīpējas tikai tās daļas kuras veido visciešāko kontaktu.
Pēc kāda brīža fokusēšanās gredzens jau ir palicis ievērojami pakļāvīgāks, tad metam visu atkal karstā ultraskaņas vannā, tīram, skalojām, žāvējam, sasmērējam ar normālu smēri un liekam objektīvu kopā! Un Pancolārs gandrīz kā jauns!!