Bija ar defektu - negriezās fokusēšanās gredzens.. Aptuvenā problēma bija skaidra, anamnēzē arī nekas netika konstatēts. Bet problēma bija pavisam cita un nopietnāka. Viss sākās ar objektīva izjaukšanu - paldies Vācietim par ļoti vienkāršo konstrukciju. Izjaukšana/salikšana notiek pāris minūšu laikā.
Tālāk karstā ultraskaņas vannā likvidējam vecās eļļes paliekas lai bleķi būtu smuki un tīri.
Šajā momentā atklājās, ka objektīvs ir dabūjis traumu - ir deformēts fokusēšanās gredzens ar visām vītnēm, uz aci neredzama, bet jūtama lieta - aptuveni 0.3mm plakaniski saspiests, aiz ko arī izskaidrojama nefokusēšanās, jo vienā vītnes ir ļoti cieši piespiedušās viena pie otras, citā vietā atkal vaļīgas.
Risinājums - sākumā ar bīdmēru atrodam šurāko/platāko gredzena viet un secinām kādā virzienā ir salocīts gredzens. Mēģinam ar vienkāršiem spiešanas paņēmieniem to dabūt atpakaļ, ik pa laikam pārbaudot izmērus, ideālā variantā gredzena diametrs visos virzieos ir vienāds. Taču praksē ir savadāk. Itkā taisns gredzens, taču precīzajās divās vītnēs ir jūtami pat mazākie defekti - pēc locīšanas gredzens griežas, taču ar pamatīgu ķeršanos. Šeit talkā nāca zināšanas no teleskopu gliemežreduktoru būvēšanas principiem. Lai iegūtu pefekti piegulošus zobrata-gliemeža mehānismus, tie ir ne tikai precīci jāizvirpo, bet arī jāpieslīpē viens pie otra.
Tam ir vajadzīga smērviela un smalks abrazīvs pulveris, manā gadījumā 1500ā numura silīcija karbīds.
Ar šādu smēres-abrazīva maisījumu iesmērējam vītnes, saliekam detaļas vienu iekš otras un spēcīgi griežam lai vītnes pieslīpējās.
Un pieslīpējas tikai tās daļas kuras veido visciešāko kontaktu.
Pēc kāda brīža fokusēšanās gredzens jau ir palicis ievērojami pakļāvīgāks, tad metam visu atkal karstā ultraskaņas vannā, tīram, skalojām, žāvējam, sasmērējam ar normālu smēri un liekam objektīvu kopā! Un Pancolārs gandrīz kā jauns!!
No comments:
Post a Comment